Kā tiek aprēķināti procentmaksājumi

Liāna jautā:

Labdien! Izveidojies parāds (līdz 500 eiro) par vienīgo privāto dzīvokli ilgstošas slimības dēļ. Ģimenē ir divi bērni, viens bērns invalīds. Apsaimniekošanas līgums ar namu pārvaldi nav noslēgts, par kopsapulces protokolu, ka namu pārvalde apsaimnieko mūsu māju, neko nezinu. Īpašums pieder tikai divus gadus, un pa šo laiku nevienu reizi nav notikusi sapulce. Katrā rēķinā parādās līgumsods/likumiskie procenti kopā viena ailē – 0,1%. Izteicām pretenzijas, jo bez līguma var aprēķināt 6% gadā, un nav skaidrs, vai tie ir likumiskie procenti vai līgumsods. Namu pārvaldes atbilde: “Mums ir tiesības aprēķināt procentus dienā bez līguma uz Civillikuma 1759. panta 1. daļas un 1756. panta pamata, 8 % + pamatlikme %. Līgumsodu/likumiskos % automātiski aprēķina programma. Mēs gaidām samaksu, ja  parāds ir 3–5 mēnešus, tad seko prasības pieteikums tiesā par izlikšanu un dzīvokļa pārdošanu izsolē. Pēc pārdošanas mēs pirmie saņemsim parāda summu, jo likums ir mūsu pusē.” Šobrīd es varu sākt maksāt parādu, bet 0,1% dienā, kas gadā ir 36,5%. Tas ir nesamērīgi, un maksājumi, piemēram, pa trijām daļām nav lietderīgi, jo maksājumā tiek ieskaitīts līgumsods/likumiskie % un par nesamaksāto pamatparādu atkal tiek aprēķināts jauns līgumsods/likumiskie %. Vai līgumsods 0,1% dienā ir likumiskie %, jo līgumsodu/likumiskos % kopā rēķinā viena ailē? Kādos gadījumos bez līguma aprēķina 6% un 8% gadā? Kādai jābūt parāda summai, lai namu pārvalde iesniegtu prasības pieteikumu tiesā par izlikšanu un dzīvokļa pārdošanu izsolē? Tā kā parāds aug ar katru dienu, vai ir iespējams lūgt tiesu atmaksāt parādu pa dalām? 

Atbild Jurists
Jānis Frīdmanis

Kā tas norādīts jautājumā: 

Civillikuma 1756. pants nosaka: pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. 

Civillikuma 1759. pants nosaka: procenti jāmaksā (arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata) šādos gadījumos: 

1. par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt Civillikuma 1760. pants nosaka: likumiskie procenti (1759. p.) prasāmi nevis atsevišķi, bet gan reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma. 

Civillikuma 1765. pants nosaka: procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. 

Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765. p. 3 .d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, – seši procenti no simta gadā. 

Tā kā mājas pārvaldīšana tiek nodibināta uz līguma attiecību pamata starp dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldnieku (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, 10. panta otrā daļa) un tā kā mājas pārvaldnieks ir juridiska persona, attiecībās starp pārvaldnieku un īpašnieku (fizisku personu) piemērojas patērētāju tiesību aizsardzības normas. Ja attiecībā uz patērētāju tiek piemērotas netaisnīgas pakalpojumu normas (netaisnīgi līguma nosacījumi), tad jums ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar motivētu sūdzību.  

Pirms vēršanās PTAC jums būtu jāiepazīstas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu un dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumiem, kas jums ir saistoši.  

Par parādu summu, kuru sasniedzot pārvaldnieks var celt prasību tiesā, paskaidrojams, ka šādas summas apmēru normatīvie akti nereglamentē. Tiesvedības uzsākšana par parādu piedziņu ir pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.  

Bez minētā paskaidrojams, ka jums saskaņā ar Civillikuma 1587. pantutiesīgi noslēgts līgums uzliek kā līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā.  

Ja jums ģimenes īpašo apstākļu dēļ rodas kādas grūtības izpildīt saistības, tad jūs varat vērsties pie dzīvojamās mājas pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku kopības, lai risinātu šo situāciju, piemēram, slēgtu vienošanos par parāda atmaksu.

lvportals.lv