Esiet modri! Latvijā krāpjas ar nekustamajiem īpašumiem

Visbiežāk krāpšanas gadījumi novērojami saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, kad cilvēki tiek apkrāpti nezinot savas tiesības vai izmantojot viņu uzticību, Saeimas pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē otrdien pauda Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji.

Tika uzsvērts, ka katrs noziegums ir atšķirīgs, taču ir novērojama tendence, ka krāpšana ir viens no izplatītākajiem nozieguma veidiem, ar ko saskaras VP. Šā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 403 noziedzīgi nodarījumi saistībā ar krāpšanu, par kuriem ierosināti 331 kriminālprocess. No tiem lielākā daļa – 255 – sākti par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai īpašumu iegūstot ar viltu. Pēc šī panta 2.daļas, proti, par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, sākti 26 kriminālprocesi.

Visbiežāk esot novērojams, ka krāpšana ar nekustamajiem īpašumiem veikta izmantojot viltotus dokumentus – īpašumtiesību nostiprinājuma līgumu un pirkuma vai dāvinājuma līgumu iesniegšana īpašumiem, kuriem īpašnieks ir miris. Krāpnieks Zemesgrāmatā iesniedz viltotus dokumentus, uz kā pamata vēlāk viņam tiek apstiprinātas īpašumtiesības uz prasīto. VP novērojusi, ka krāpnieki parasti šādas darbības veic aptuveni pēc gada kopš īpašums ir palicis tukšs. Krāpniekiem nereti esot pieejama precīza informācija par mājokļiem, to īpašniekiem un mantinieku neesamību. Saskaņā ar spēkā esošajām Civillikuma normām, ja ēkai nav īpašnieka, tā kļūst par valsts īpašumu, līdz ar to šādā gadījumā krāpnieki apkrāpj valsti

Tāpat esot novērojama nekustamā īpašuma atsavināšana uz pilnvaras pamata – pilnvarnieks ļaunprātīgi izmanto pilnvaras devēja uzticību, piemēram, izīrējot dzīvokli bez īpašnieka zināšanas kā arī dzīvokļa pilnvaras iegūšana, piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem uzlabot viņu dzīves apstākļus – solot materiālu atbalstu, nereti uzdodoties par labdarības organizāciju darbinieku. Krāpšanas upuris šādos gadījumos paraksta līgumus, tiekot maldināts un beigās tiek izlikts no sava īpašuma. Tiekot izmantoti arī viltoti līgumi, īpaši ar mazāk izglītotām personām – tiekot sagatavots viens līgums, ar ko persona tiek iepazīstināta, bet pārējie līguma varianti ir ar citu informāciju, ko arī upuris paraksta.

ENAP pārstāvji norādīja, ka lielākā problēma ir tajā, ka līgumi tiek slēgti bez notāra klātbūtnes vai tikai notariāli apstiprinot personu parakstus, nevis pašu darījumu. Risinājums būtu ieviest likumisku nepieciešamību notariāli apstiprināt darījumus ar nekustamo īpašumu, kā arī izveidot elektronisko uzskaites sistēmu, nodrošinot skaidras naudas izslēgšanu no darījumiem. Tāpat iespējams noteikt, ka darījums notariāli jāapstiprina pirms tā noslēgšanas un arī jāveic apstiprinājums darījumam.

Komisijas sēdē arī tika pausts, ka Civillikumā būtu nepieciešams noteikt privāto testamentu iesniegšanas termiņu, kas nav ilgāks par gadu.

Pret termiņa noteikšanu gan iebilda deputāti Jānis Dombrava (NA) un Ringolds Balodis (NSL), norādot, ka šāds risinājums ierobežotu privātās tiesības par labu valstij. Viņuprāt, gads ir pārāk īss laika posms, jo to nereti aizņemot vien mantojuma dokumentu nokārtošana. Tāpat tika uzsvērts, ka nepieciešams veidot vienotu datubāzi, kurā valsts pārvaldei būtu iespēja noskaidrot par cilvēkiem un viņu īpašniekiem Latvijā.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve norādīja, ka Ministru kabineta līmenī ir aktualizējies jautājums par Fizisko personu reģistru, kuru plānots izveidot līdz 2019.gada beigām. Šādas datubāzes izveidošana atvieglošot datu iegūšanu. Dombrava arī uzsvēra, ka valstij nepieciešamas tiesības lūgt mobilo sakaru operatoriem sniegt informāciju par saviem klientiem, lai noskaidrotu vai persona uzturas Latvijā un vispār ir dzīva, kā arī atvieglot kontaktēšanos ar viņu.

apollo.tvnet.lv