Esot šādam fonam, aizvien pamanāmāki kļūst darījumi ar bagātajiem Latvijas klientiem. Viņi, līdzīgi kā ārzemnieki, pievērš uzmanību gruntsgabalu un privātmāju iegādei.

Pēdējā pusotra gada laikā Jūrmalas nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju attiecības ir pagriezušās par 180 grādiem. Pagājušā gada pavasarī un vasarā nekustamo īpašumu tirgus vēl bija pārdevēju tirgus, un pārdevēji nevēlējās piekāpties ne par mata tiesu, turpretī visu 2015.gadu savus noteikumus kūrortā cenšas diktēt potenciālie pircēji. Viņi to dara, kā buršanās vārdus atkal un atkal atkārtojot gan vietā, gan nevietā: atlaides, atlaides, dodiet atlaides! Kā atzīst Latvijas nekustamo īpašumu tirgus speciālisti, bez prasības pazemināt cenu nav iztikusi praktiski neviena saruna ar ārzemju klientiem. Tomēr atrast kompromisu abām pusēm gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ neizdodas ne tuvu tik bieži, kā to gribētu starpnieki.

„Šogad pircēji no Krievijas šurpu brauc, esot pārliecināti, ka pie mums viss ir slikti,” stāsta kompānijas Real Estate Jurmala vadītājs Igors Daņiļēvičs. Bieži dzirdami vārdi „cenu krišanās” un „krīze”. Manuprāt, tas ir nepareizi, un tas nebūtu attiecināma uz Jūrmalas šodienas situāciju. To nevar salīdzināt ar 2008.–2009. gada periodu, kad bija totāla krīze un kad tikpat kā nebija runu par to, ka ārzemnieki pirktu kūrorta mājokļus. Toreiz laiku pa laikam uzradās klienti, kas, pēc savas izpratnes, piedāvāja cenas, par 50% zemākas par esošajām. Tomēr ne pārdevēji, ne apbūvētāji šādām atlaidēm nepiekrita. Šodien pasaulē ir ekonomikas problēmas, taču tās ievērojami mazāk ietekmē Latvijas ekonomiku nekā pirms septiņiem astoņiem gadiem. Vārdus „cenu krišanās” būtu prātīgi lietot, runājot tikai par biržas produktiem. Nekustamie īpašumi – tie nav nedz birža, nedz arī vērtspapīri. Tas nav arī zelts vai nafta, kuru vērtība te ceļas, te krītas, un analītiķi, cenšoties analizēt katru pārmaiņu procentu daļas, lauza galvu, ko ar to darīt. Ar Jūrmalas nekustamajiem īpašumiem tam nav nekāda sakara. 

Kad man zvana no Krievijas un vaicā: „Kā ar Jūrmalu?”, atbildu, ka viss ir tāpat, kā bijis, un nekas tai nav noticis. Kūrorts pirms 150, 100 un 50 gadiem bija, un arī joprojām ir. Jūrmala ir savā vietā un nav zaudējusi savus jaukumus. Jaunais vilnis ir aizgājis? Taču daudzi aizmirst, ka valodas par to, ka kaut kas tāds ir gaidāms, klīda jau ilgāku laiku iepriekš. Šī konkursa formāts sevi bija izsmēlis, un organizatori, acīmredzot, nevarēja Jūrmalā piedāvāt kaut ko jaunu. Jā, taisnība, ka Jaunais vilnis bija lielisks iemesls daudziem pazīstamiem uzņēmējiem atbraukt uz Rīgu un satikties – labi pavadīt laiku. Bet šis notikums ilga ne vairāk kā divas trīs nedēļas. Klientu grupa kūrorta restorānu, viesnīcu un mājokļu īres biznesu būtiski ietekmēja tikai jūlijā un augusta sākumā. Tas bija emocionāls pacēlums un modīga „fiška”.

Jaunais vilnis ir prom, bet Jūrmalā nekas globāli nav mainījies. Ir izremontēta Dzintaru koncertzāle, un šogad tajā bija ļoti laba koncertu programma. Arī viesnīcu apmeklējumu statistika ir bijusi visai laba. Vēl vairāk – viesnīcu cenas kļuva pieejamākas. To visu es sasaistu ar nekustamo īpašumu tēmu: cilvēki, kas vēlētos iegādāties nekustamo īpašumu Jūrmalā, nekur nav pazuduši. Vienkārši darījumus viņi analizē pamatīgām un nopietnāk veic aprēķinus. Pirkt viņi vēlas, taču šogad nogaida un ietur pauzi. Parasti tā nemēdz ievilkties pārāk ilgi; kāds – pircējs vai apbūvētājs un pārdevēji piekāpjas.”

Jūrmalas darījumu ar ārzemniekiem rezultativitātes pagājušajā gadā salīdzinājums ar šo gadu: pēc žurnāla un portāla varianti.lv vērtējuma, 2015.gadā darījumi notiek apmēram sešas reizes retāk (mēs ņemam vērā ne tikai darījumus ar ārzemniekiem, kurus motivē TUA iegūšana un kuru pirkumi ir precīzi izsekojami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikā). Saskaņā ar PMLP rīcībā esošajām ziņām − TUA pretendenti bija iegādājušies 54 Jūrmalas nekustamos īpašumus (pēc stāvokļa uz 2015.gada septembra beigām) šis skaitlis būtiski atšķiras no 454, kas atbilst reģistrēto darījumu ar nekustamajiem īpašumiem skaitam 2014.gadā. Tomēr PMLP skaitļi nesniedz pilnu ainu par ārzemnieku darījumiem: to skaits, lai arī nedaudz, ir lielāks. Šī apgalvojuma apstiprinājumam minēsim kompānijas VIP Real pārstāvju teikto: no pēdējiem četriem darījumiem ar ārzemnieku piedalīšanos tikai vienā gadījumā pircējs paziņoja par vēlēšanos iesniegt dokumentus Latvijas TUA piešķiršanai. Pārējiem nebija tādas vajadzības, lai gan samaksātā summa to būtu ļāvusi darīt.

Tas ir neapstrīdami, ka Jūrmalas nekustamo īpašumu tirdz-niecība norit ar zināmām grūtībām un ne tuvu tādos tempos kā agrāk. Tomēr kopainas raksturošana tikai un vienīgi melnās krāsās arī būtu pārspīlējums. Apartamenti elites kompleksā 

Legend par 1,045 milj. eiro un 814 000 eiro, gruntsgabals Bulduru prospektā par 2,15 mlj. eiro, privātmājas par 400, 450, 500, 510, 657 tūkstošiem un 1,344 mlj. eiro, dzīvokļi, sākot no 250 tūkstošiem eiro un dārgāk… Izskatot zemesgrāmatas izveidoto dārgāko darījumu sarakstu, var saskaitīt divus desmitus šādu darījumu pēdējo divu mēnešu laikā. Vēl varētu minēt darījumus, kas veikti ar krietni pieticīgāku budžetu.

„Mazi, lieli un vidēji darījumi Jūrmalā tiek kārtoti, lai arī pamatā pircēji no Krievijas ir skeptiski. Jā, viņiem patīk brīnīties: „Kā?! Pie jums cenas nav nokritušās divas un trīs reizes? Dīvaini!” Starp citu, viņi laiku pa laikam kaut ko nopērk. Pērk tad, kad izdodas vienoties par cenu. Protams, cenu korekcijas notiek,” neslēpj kompānijas VIP Real īpašnieks Aleksandrs Cikunovs un paskaidro, „saprātīgās robežās. To, kas maksā, pieņemsim, 300 000 eiro un atbilst savai cenai, neviens par 200 000 neatdos. Es nerunāju par dažu īpašnieku noteiktām cenām, kas, tikai un vienīgi savās fantāzijās dzīvojoties, no mākoņiem pagrābtas Adekvāta nekustamā īpašuma cena pārdevēja un pircēja sarunu gaitā ir koriģēta visos laikos: vienos – vairāk, citos – mazāk. Pašlaik, protams, vairāk. Ļoti labi, ja motivēts pircējs satiek motivētu pārdevēju.”

Ko nozīmē motivēts? Lielupē bija izlikta pārdošanai laba māja par 2,8 miljoniem eiro, lai gan speciālisti uzskatīja, ka atbilstošāka cena ir aptuveni 2,1 miljons eiro. Atnāca pircējs, piedāvāja 1,8 miljonus eiro un atteicās kaulēties. Pārdevējs padomāja un pieņēma noteikumus – darījums notika. Bet, lūk, cits gadījums: kādu laiku pārdošanai bija izlikta māja Mellužos 250 m² platībā un 1500 m² liels gruntsgabals − par 500 000 eiro. Atnāca pirmais pircējs un piedāvāja 400 000 eiro, otrais – tādu pašu summu. Īpašnieks māju tiešām gribēja pārdot un prasīja 410 000 eiro. Pirmajam pircējam, kas piekrita šai cenai, pārdevējs īpašumu tad arī pārdeva. Kāpu zonas tuvumā esošie gruntsgabali „aiziet”, ja pārdevēji piekrīt cenai 400 eiro/m², aptuveni. Bet, lūk, arī pretējs piemērs: pircējs no Krievijas bija gatavs nopirkt divus dzīvokļus par 900 000 eiro, par kuriem tika prasīti 1,2 miljoni eiro. Apbūvētājs nepiekrita, un darījums nenotika.

„Jūrmalā pašlaik ir visai plašs dzīvokļu un apartamentu piedāvājums. Tomēr tieši par tiem interese ir mazāka. Cilvēki vairāk interesējas par gruntsgabaliem un privātmājām. Kāpēc? Tāpēc, ka dzīvokļu tirgus ir pārvērtēts. Tāpēc, ka gruntsgabalu un privātmāju īpašnieki ir elastīgāk pielāgojušies situācijai,” uzskata Aleksandrs Cikunovs. Dzintaru prospektā un Bulduru prospekta pirmajā līnijā un arī Jūras ielā jaunajos kompleksos daudzi apbūvētāji par mājokli joprojām vēlas saņemt 5 500–8 000 eiro/m². Bieži vien šie piedāvātie īpašumi ir bez apdares. 

Kam pircēji dod priekšroku? Aleksandrs Cikunovs piekrīt kompānijas Real Estate Jurmala īpašniekam: „Vai masveidā notiks dzīvokļu darījumi par cenām, kuras oficiāli pieprasa apbūvētāji? Šaubos! Šodien mēs esam sagaidījuši precīzu Jūrmalas dzīvojamo kompleksu segmentāciju. Tie patiesībā ir ļoti atšķirīgi, un tos visus nevar mērīt ar vienu olekti. Bet pie mums ir tā, ka gan tos projektus, kuri ir kāpu zonā, gan otrpus ceļam esošos joprojām piedāvā par vienu cenu. Prakse rāda, ka vienmēr ir un būs pircēji, kam ir principiāli svarīgi, lai viņu mājoklis atrastos tuvu līcim. Šādi pircēji arī tagad turpina pirkt viņus apmierinošus nekustamos īpašumus par augstām cenām. Piemēram, projektam Legend šodien praktiski nav alternatīvas, un tādēļ tā pasūtītājs jūtas komfortabli, pat esot augstajai cenai.

Savukārt apbūvētājiem aizvien grūtāk ir pamatot mēģinājumus pārdot lielāko daļu pārējo kūrorta pirmās otrās līnijas dzīvojamo projektu, nemainot 2014.gada pozīcijas. Šajā segmentā ir liels piedāvājums. Pareizāk būtu noteikt šādiem objektiem cenu apmēram 4 000 eiro/m² lielu, nevis 5 000–6 500 eiro/m². Cita lieta, ka viss ir atkarīgs no paša apbūvētāja: cik daudz laika viņš ir ierēķinājis sava projekta īstenošanai. Ja viņam ir, tā teikt, komfortabla nauda un dzīvokļus un apartamentus var tirgot trīs četrus gadus, pircējiem būs grūti panākt viņiem vēlamo kompromisu. Savukārt, ja apbūvētājam ir svarīgi visu pārdot gada laikā, viņš būs spiests ieklausīties pircēju piedāvājumos”.

Privātās sarunās Jūrmalas mākleri minēja piemēru, kā kāds apbūvētājs, kam ir divi dzīvojamie projekti Lielupē un Dzintaros (aptuveni 700–900 attālumā no līča), pārdeva pusi 

apartamentu savos nelielajos kluba tipa projektos, nosakot pievilcīgu cenu. Viņš tirgoja dzīvokļus ar divām guļamistabām par 250–280 tūkst. eiro (dzīvokļiem veikta pilnā apdare, un tie ir mēbelēti), turklāt cenā iekļāva vēl arī maksu par vietu automobiļu novietnē. Patērētāji uz to reaģēja momentāni.

Vērtējot no ekonomikas viedokļa, Jūrmalas jauno apartamentu un dzīvokļu segmenta galvenā problēma ir tā, ka 2015.gadā ir palielinājies piedāvājuma daudzums: ekspluatācijā tiek nodoti jauni dzīvojamie kompleksi, un pārdošanai izlikto mājokļu vienību skaits pagaidām ir lielāks par esošā piedāvājuma izpirkšanas apjomu. Daļa apbūvētāju pagaidām izīrē dzīvokļus un cer sagaidīt kārtējo pircēju aktivitātes kāpumu (kaut kad tas noteikti notiks!). Vasaras periodā tie, protams, būs pieprasīti, taču cerībām, ka visiem izdosies atrast šādiem dzīvokļiem un apartamentiem ilgtermiņa īrniekus, nav pamata.

Pilnīgi pretēja aina ir vērojama privātmāju un apbūves gabalu tirdzniecības segmentā. Tie ir kļuvuši par vislielākā komforta zonu pircējiem. Tas izpaužas arī tādējādi, ka šajā sergmentā beidzot ir sākuši parādīties arī vietējie pircēji, kas agrāk deva priekšroku noraudzīties cenu sacensībā no malas. Pašreizējā tirgū viņi jūtas mājīgi un labi. Par sviestmaizi, protams, neko nevar nopirkt, bet vienoties par saprotamu un saprātīgu cenu ir iespējams. Jo vairāk tāpēc, ka gruntsgabalu īpašnieki lieliski saprot, ka tagad viņu īpašumi ir ārpus TUA piešķiršanas noteikumu darbības jomas (neapbūvēta gruntsgabala iegāde nedod tiesības pretendēt uz TUA). Bet tas sašaurina pircēju loku, un tādēļ ir saprātīgi vienoties ar tiem, kas ir. 

Visizplatītākais budžets māju iegādei Jūrmalā ir 500 000 eiro. Šāda budžeta nekustamo īpašumu problēma ir to cikliskums. Katrai mājai pienāk brīdis, kad tajā jāsāk ieguldīt līdzekļus. Bet pie mums pirms 10–15 gadiem būvētās mājas tiek piedāvātas par jaunu māju cenām. Tā tad arī ir cenas kļūda, ap kuru notiek kaulēšanās starp pircēju un pārdevēju. Labi, ka tā ir mazāka nekā dzīvokļu segmentā.

Ko gaidīt 2016.gadā? Pēc Aleksandra Cikunova domām, labi pieprasīti būs gruntsgabali un privātmājas par saprātīgām cenām. Savukārt tās izvēles, ko pašlaik piedāvā daudzdzīvokļu kompleksu apbūvētāji, lielākās daļas potenciālo pircēju stimulēšanai pagaidām ir nepietiekamas. „Nepietiek ar to, ka cena pirmajā līnijā ir samazināta no 6 000 eiro/m² līdz 5 000 eiro/m². Jo vairāk tāpēc, ka tirdzniecība ir apstājusies arī Maskavā, kur par tādu pašu naudu var nopirkt dzīvokļus prestižos jaunajos projektos. Paskatīsimies, ko teiks Jūrmalas apbūvētāji, kad vajadzēs maksāt pirmos rēķinus par viņu nepavisam ne mazo māju apkuri. Viņi sapratīs, ka, lai sāktos tirdzniecība, cena ir jāsamazina vēl mazliet, lai noņemtu no sevis daļu finansiālās slodzes. Atkārtošu vēlreiz: manuprāt, to ārzemnieku skaits, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu Jūrmalā, nav kļuvis mazāk. Tikai viņi nav gatavi pirkt par tagadējām cenām. Daudzi izlemj īrēt dzīvokli vai māju uz gadu un jau 2016.gadā pieņemt lēmumu par darījumu. Tiesa, pirktu arī tagad, ja saņemtu saprātīgu cenas piedāvājumu. Tad viņi negaidītu arī nekādu korekciju,” Cirkunovs secina.

„Jūrmalas mājokļu tirgus galvenā problēma ir kļūda, kuru ir pieļāvuši apbūvētāji,” mūsu sarunu apkopo kompānijas Real Estate Jurmala īpašnieks. „Tās būtība ir tā, ka ievērojama daļa piedāvāto apartamentu, dzīvokļu un viesu namu nav gatavi dzīvošanai. Ja tas būtu gatavs produkts, klienti, esot pareizai piedāvājuma cenai, pozicionēšanas lēmumus pieņemtu vieglāk. Piemēram, pirmās līnijas projekti bez apdares, par kuriem prasa 5 000 eiro/m²; šiem pašiem projektiem ar apdari par šo pašu cenu veiktos labāk. Piebildīšu, ka pēdējā laikā apbūvētāji aizvien retāk publisko cenas, tādējādi cenšoties ievērot principu „atvediet klientu un, ja viņš gribēs pirkt, tad arī meklēsim kompromisu”. Es nekustamo īpašumu tirgū darbojos kopš 1992.gada. Man ir ar ko salīdzināt, turklāt daudz kas atkārtojas. No savas pieredzes augstumiem varu teikt, ka darījumi nekad nav apstājušies un neapstāsies – tie notiks arī 2016.gadā. Jūrmalas fenomens joprojām būs aktuāls, un tas, ka vietējie klienti ir sākuši pirkt nekustamos īpašumus, to apstiprina.”

Edgars Miļūns, kompānijas Reverta vecākais viceprezidents:

– Vērtējot no ilgtermiņa perspektīvas viedokļa, Jūrmala saglabā savu investīciju pievilcību. Droši par to runāt mums ļauj tā ieinteresētība, kuru jūtam saistībā ar oktobra sākumā mūsu portfelī iekļauto daudzstāvu kompleksu Rembates ielā 4 (atgādinājums: Reverta pārvalda Parex bankas hipotēkas parādniekiem atsavinātos nekustamos īpašumus – aut.). Mēs uzreiz sākām saņemt piedāvājumus gan par šī objekta pilnīgu izpirkšanu, gan arī par atsevišķu dzīvokļu iegādi. Runājot par citiem mūsu portfelī esošajiem Jūrmalas dzīvokļiem un mājām, jāsaka, ka tie ir visai sarežģīti īpašumi pirkšanas budžeta ziņā, – ir gan par 400 000, gan par 700 000, gan arī par vairāk nekā diviem miljoniem eiro. Pakāpeniski pārskatot to cenas, cenšamies uztaustīt jaunā pieprasījuma līmeni. Darījumos, kurus pagājušajā gadā noslēdzām Jūrmalā, piedalījās vietējie pircēji.

Vladimirs Skļarovs, kompānijas Bulduru prospekts 52 vadītājs (šī kompānija ir uzbūvējusivdzīvojamo kompleksu Elēģija):

– Mūsu projektā ir 36 dzīvokļi un 500 kvadrātmetru liela komercplatība. No 36 dzīvokļiem šobrīd ir pārdoti 13, bet komercplatības – pilnībā pārdotas. Trīs no šiem darījumiem ir notikuši pēdējā gada laikā. Mēs redzam, ka tie pircēji no Krievijas, kas pašlaik pērk nekustamos īpašumus, dzīvokļus, tos iegādājas ne vienmēr, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas (TUA viņi uzskata tikai par papildu bonusu), galvenokārt, lai mierīgi un droši pavadītu vasaras atpūtas laiku. 

Kāds ir mans viedoklis par to, kā cenas ir iespaidojusi TUA minimālā sliekšņa paaugstināšana un pieprasījuma samazināšanās, un vai tas man kā apbūvētājam ir sāpīgi? Kāds tam sakars ar sāpēšanu vai nesāpēšanu?! Mūsu kompleksā Elēģija tas cenas nekādi nav iespaidojis – mēs tās noteicām, ņemot vērā projekta vietu un tā labās īpašības. Mūsu cenas ir saprātīgas un adekvātas: no 3200 eiro/m², ja dzīvoklis ir bez apdares, un no 3700 eiro/m² – ar pilno apdari. No kompleksa līdz līcim ir tikai 150 metru. Tā kā mums nekas nav mainījies, lielu pārdošanas apjomu arī nav. Runājot par TUA slieksni, teikšu, ka Latvija ir zaudējusi konkurētspēju un pievilcību. Tas nevar negatīvi neatsaukties arī uz mūsu valsts starptautisko tēlu. Pieprasījums pēc dzīvokļiem Jūrmalā ir samazinājies daudzu faktoru dēļ. Tas ir gan Latvijas valsts neadekvātums, izstrādājot pašas likumus, gan muļķīgi liegumi Krievijas māksliniekiem un kultūras darbiniekiem ieceļot Latvijā, gan nacionālistu vērstie paziņojumi pret Krieviju. Taču galvenais ir krīze Krievijā un pasaulē, rubļa kursa dramatiskais kritums un sankciju sacensības.

No darījumu skaita viedokļa 2016.gads Jūrmalai nedaudz atšķirsies no 2015.gada. Un tas ir maz saistīts ar ģeopolitiku. Kur ir Latvija un kur ģeopolitika? Tas būs saistīts ar iekšpolitisko situāciju, ar to, ka Latvijas pozīcija attiecībā gan pret Krieviju kopumā, gan saistībā ar TUA ir atbaidījusi klientus, kas paši savā valstī jau tāpat ir nonākuši grūtā situācijā.

Aldis Lezdiņš, Real Estate Agency „Aldis.Jūrmala” valdes priekšsēdētājs:

– Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus sāk uzrādīt pirmās dzīvības pazīmes pēc „klīniskās nāves” perioda, kas bija vērojams pagājušajā rudenī un ziemā. Manuprāt, pircēju intereses fokuss ir mainījies, tajā ir privātmājas un apbūves gruntsgabali (pirms tam intereses centrā bija daudzdzīvokļu projekti). Dzīvokļi joprojām ir nepamatoti dārgi, tostarp arī to apkalpošana – 500 līdz 700 eiro mēnesī. Jauna tendence, kas ir parādījusies 2015.gada otrajā pusgadā, ir Jūrmalas māju un gruntsgabalu demonstrācijas, ko pieprasa vietējie klienti. Agrāk Latvijas iedzīvotāji nevēlējās un arī nevarēja konkurēt ar ārzemniekiem. Taču tagad viņiem ir iespēja mierīgi piedāvāt savu cenu. Bieži vien viņi pērk tad, kad pircēji no Krievijas vēl svārstās. Bija gadījums, kad kāds pircējs no Maskavas, nolēmis pagaidīt cenas pazemināšanos, pārdomāja pirkt objektu par 420 000 eiro. Uzradās vietējais pircējs, kas to nopirka par praktiski to pašu naudu. Labas mājas un zemesgabali ir pieprasīti. Latvijas pircēji ir gatavi tērēt Jūrmalas māju iegādei 400–500 tūkstošiem eiro.

Ārzemnieki interesējas par mājām, kas ir tuvāk līcim. Vēlamais budžets – 500 000 eiro. Tikai atrast Jūrmalas pirmajā un otrajā piekrastes līnijā dzīvošanai gatavu māju par šādu naudu neizdosies. Tur ir absolūti citas cenas, un zemas tās nebūs. Vēl vairāk, atļaušos izteikt pieņēmumu, ka labas mājas un gruntsgabali tuvākajā laikā kļūs dārgāki tādēļ, ka to piedāvājums ir minimāls.

Nelli Oše, Vipdom real estate direktore:

– 2015.gadā mums Jūrmalā bija darījumi gan par 300–500 tūkst. eiro, gan arī par 65 000, 87 000, 156 000 un 170 000 eiro. Šie darījumi, kā noprotat, nav domāti termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai. Tajā pašā laikā, piemēram, kāds pircējs no Anglijas nopirka dzīvokli atpūtai Bulduros. Viņš uzskata, ka Jūrmalai ir jāatgūst kādreizējo pensionāru dziednīcas un atpūtas vietas slava. Gribu piebilst, ka tā domā ne tikai viņš. Mums bija klients no Krievijas, kas jau piecus gadus brauc uz Jūrmalu un ir šeit nopircis sev māju. Viņš ir labi izpētījis tirgu, nopircis vēl vienu nekustamo īpašumu, uzskatot to par izdevīgu ieguldījumu. Tomēr visi ārzemju klienti – francūži, briti un bija pat viens amerikāņu nekustamo īpašumu mākleris – izvēloties Jūrmalā dzīvokli, lūdz būtiski pazemināt cenu. Diemžēl darījumi šādos gadījumos drīzāk nenotiek, īpašnieki nav gatavi šādām, viņuprāt, pārāk zemām cenām.

Baiba Kalniņa, Jūrmalas projekta Sky Garden, tirdzniecības biroja vadītāja:

– Situācija attiecībā uz jauniem klientiem no Krievijas mūsu projektā ir tāda pati kā tirgū kopumā. Nevar teikt, ka pircēju nepavisam nav, tomēr to ir daudz mazāk. Apskatīt objektus viņi ierodas reizes desmit retāk nekā pagājušajā gadā. Tie, kuri izvēlas dzīvokli, ne vienmēr uzreiz ķeras pie darījuma – darījumu viņi velk garumā. Galvenais arguments: draugi un radi mēģina atrunāt no pirkuma, jo vēl neesot īstais laiks. Nav saprotama situācija Krievijā. Turklāt viņi uzskata, ka Jūrmalā cenas vēl kritīsies. Tas ietekmē pieprasījumu. Var uzskatīt, ka pircēju no Krievijas vidusslāņa tikpat kā nav.

Vai meklējam kompromisu ar potenciālajiem pircējiem? Problēma komunikācijā ar ārzemniekiem ir: nav jēgas dot atlaides. Pat 20% neko nemainīs. Cilvēki nav gatavi pirkt. Vienīgais arguments viņiem ir cena. Ārzemnieki cenšas pieturēt naudu arī tad, ja viņiem ir brīvi 300–400 tūkstoši eiro. Tāda ir situācija vidējā segmentā. Luksusa mājokļu segmentā tirdzniecība notiek nedaudz labāk, bet arī nav nekāda medusmaize.

varianti.lv