Staļina laika daudzdzīvokļu ēku projekti

Ko personai vajadzētu zināt, kad tā nolemj iegādāties kātu? Kādas ir tās īpašības, plusi un mīnusi? Detalizēti analizējam Staļina mājokļa perioda mājokli un turpinām detalizētu stāsta par parastajām mājām analīzi.

  “Pārcelšanās uz jauns dzīvoklis”, A.I. Laktionov (1952)

PSRS celtas mājas parasti sauc par galvas nosaukumu, kurā šīs mājas tika uzceltas: stalinki, brezhnevka, Hruščovka. Un Staļins šajā sērijā ir interesantākie no arhitektūras viedokļa. Šis periods aptver vairāk nekā divdesmit gadus: tad tika pieņemti pilsētas plānošanas plāni, kas noteica daudzu pilsētu parādīšanos pēcpadomju telpā. Stalinas ir atpazīstamas individuālas vai maza mēroga projekta ēkas, un tādējādi tās būtiski atšķiras no lieliem projektiem bez sejas, un jo īpaši -.
  Interesanti, ka PSRS arhitektūrā gan Staļina perioda sākums, gan beigas nebija saistīti ar dabisko attīstību vai noteiktu arhitektūras tendenci, bet ar valsts vadību apzinātu lēmumu. Stalinisma perioda sākums mākslā, ieskaitot arhitektūru, radīja faktisku aizliegumu un beigas – 1955. gada PSKP Centrālās komitejas rezolūcija “Par pārmērību novēršanu projektēšanā un būvniecībā”. Tad kurss tika veikts par lētu masu mājokļu būvniecību, un Staļins kļuva par dzīvo vēsturi.

Dzīvojamo stalinki var iedalīt vairākos veidos: nomenklatūras elites mājokļi, par kuriem mēs, parastie stalinki un mazstāvu lēti mājokļi. Pēdējie divi stalinoku veidi, kurus mēs šodien analizējam.

Augstākās kvalitātes rindas

Sērijas staļļi parasti ir ievērojami zemāki par elitārām mājām, kas, kā jūs zināt, tika būvēti saskaņā ar atsevišķiem projektiem (to un citu priekšrocību un trūkumu var izlasīt). Bet dažas uzlabotas sērijas ir starp starp elitāriem un privātiem.

Piemēram, šī ir ķieģeļu 8-10 stāvu ēkas CM-6,no kuriem tikai ap 130 māju tika uzcelta. Galvenā atrašanās vieta ir Leninskis, Lomonosovskis, Universitetskis un Nakhimovskis, Sokolā, lidostā utt. Pirmkārt, sērija, kas tiek uzskatīta par samērā elites (tā ir interesanta definīcija), pateicoties tās veiksmīgajai atrašanās vietai prestižajos rajonos, ir labi pazīstama. ķieģeļu sienas smilšu krāsa un logu logi. Dažas mājas tika izmantotas, lai apkalpotu diplomātisko korpusu Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā, bet viņi neizvēlēsies sliktos. Kopējā platība vienas guļamistabas dzīvoklis  šeit – 44-60 m², trīsistabu – 67-84 m², četru istabu – 92-103 m². Virtuve ir no 7,5 līdz 10,5 m², un šie izmēri dod izredzes pat dažām nomenklatūras mājām. Bet griestu augstums ir pilnīgi „Nestalinskaya” – apmēram 2,7 m.

Mājas sērija SM-6

Sērijas II-02  to pārstāv arī ķieģeļu mājas, bet jau ar sarkanām flīzēm. No 1952. līdz 1958. gadam Maskavā tika uzcelta aptuveni 20 šādu māju. Celtnieki, st. Kuusinen un st. B. Galushkina. Katrā mājā ir maz ieeju – trīs, stāvu skaits joprojām ir iespaidīgs – 7 vai 8, bet griestu augstums – 2.9 joprojām runā par Staļina posmu. Dzīvokļu platības ir šādas: vienistabas dzīvoklis – aptuveni 45 m² (no tiem 25 atrodas uz dzīvojamās telpas), vienistabas dzīvoklis – 69 m² (dzīvojamā platība – aptuveni 45 m²), četru istabu dzīvoklis – apmēram 100 kv.m. (dzīvojamā platība – 64 kv.m). Virtuves zona sākas no 10 m².

Māja centrā – sērija II-02

Stāvu skaits ķieģeļu mājās II-08tāds pats kā tās arhitektūras “priekšgājējs” – 7 vai 8. Laikā no 1957. līdz 1962. gadam apmēram 45 mājas tika uzceltas Kutuzovska un Leninsky ceļos, Presnyā, Fili un dažās citās jomās. Tur ir, bet trūkst atkritumu, kas ir kļuvis par tērauda īpatnējo zīmi. Kopējā platība studijas tipa dzīvoklis  māja ir 34 m² (dzīvojamā – 18 m²), divistabu – 56-62 m² (dzīvojamā – 35-40 m²), trīsistabu – 68-80 m² (dzīvojamā platība – 46-51 m²). “Odnushka” virtuve aizņem 7 m², “divistabu” un “treshka” – 8,5-13 m².

Sērijas II-04  – Šī ir pirmā tipiskā pēckara bloku sērija, kas būtībā ir jauna attīstības laikā. Sešus gadus – no 1954. līdz 1960. gadam – apmēram 45 mājas ar 6-8 stāvu augstumu tika uzbūvētas uz Khoroshevskoye šosejas, Khamovnichesky Valu, Lyublinskaya ielas un VDNKh metro staciju un. Šeit nav lifta un piestātnes, bet griestu augstums ir 3 metri, un telpas ir izolētas. Ārējās sienas ir plāksnes betona bloki, kas ir 50 cm biezi, ģipša betona sienas ir 15 cm biezas, bet dzelzsbetona plātnes ir 22 cm biezas, divu istabu dzīvokļa kopējā platība ir 54 m² (dzīvojamā – 33 m²), trīsistabu – 78 m² (dzīvojamā – 52 m²). 53 m² liels. II-04 virtuves zona ir no 8 līdz 10 m².

Parastā stalinki

Lielākā daļa parasto Stalinoku, ko pārstāv tradicionālās ķieģeļu piecstāvu ēkas, ir vienīgā atšķirība, kāda veida ķieģelis tika izmantots kā ēka. Pirmskara ēkas tika uzceltas galvenokārt no sarkaniem ķieģeļiem, un pēckara ēkas tika izgatavotas no silikāta (bieži vien tās nebija apmetinātas). Dzīvokļi šajās mājās bija paredzēti tiem, kam nebija paveicies kļūt par nomenklatūras strādnieku, bet dažreiz dzīvokļi tika izmantoti atsevišķiem dzīvokļiem. Šādas mājas uzcēla strādnieku rajoni, kas atrodas pie uzņēmumiem un pilsētas priekšpilsētām, tāpēc šeit fasāžu dekors ir tīri, minimāls un vispār nav līdzīgs tam, ko slavena šī arhitektūras perioda sākumā esošās elegantās Staļina krāsas. Griesti mājās parasti ir mazāk nekā trīs metri, telpas ir pietiekami lielas. Iekšējās starpsienas bieži tiek izgatavotas no koka un apšūtas ar ģipša palīdzību, protams, liftu un atkritumu tvertni. Bet ko teikt – reizēm pat karsts ūdens šeit netika nodrošināts, un vanna nebija parādība. Parastās būvniecības stalinks tika uzceltas no cinder blokiem. To kvalitāte, protams, ir zemāka nekā ķieģeļu kvalitāte, un izkārtojumi ir sliktāki.

Parastais Staļins pieder vairāku sēriju mājai.

Tikai Maskavas sērija II-01, II-03 un II-14  pārstāv pārnacionālās ķieģeļu piecstāvu ēkas (celtniecības gadi – 1952-1964). Kopā uzcelta galvaspilsēta: aptuveni 70 māju sērija   II-01  (apgabali Presnya, Izmailovo, Sokolniki, Tekstilshchiki, Koptevo, Rogozhskaya Zastava, Butyrsky Farm), 180 sērijas mājas II-03(gandrīz visās būvniecības jomās – lidosta, Sokol, Lefortovo, Izmailovo, Sokolniki, Oktyabrskoe pole, Nagatino, Tekstilshiki, Savelovsky, Kozhuhovo, Kuntsevo uc) un 550 sērijas mājas, kas bija rekordu stalinītiem II-14  (dažādās Maskavas teritorijās).

Šo sēriju māju raksturojums ir šāds: stāvu skaits – no 3 līdz 6, obligāta klātbūtne, atsevišķas vannas istabas, atkritumu apglabāšanas un lifta trūkums, sērijas agrīnajās mājās – gāzes ūdens sildītāji. Ārsienas ir izgatavotas no 50 cm bieziem ķieģeļiem, iekšējās sienas ir 40 cm, ģipškartona starpsienu biezums ir 15 cm, bet dzelzsbetona plātņu griesti – 22 cm.

Māja II-14

Mājas sērijām II-01trīsistabu dzīvokļa kopējā platība ir 75-78 m², četru istabu dzīvoklis ir aptuveni 100 m², istabas ir izolētas, virtuve ir no 8 līdz 11 m², un griestu augstums ir aptuveni 3 metri. Kopējā māju platība II-03 : divistabu dzīvokļa lielums ir aptuveni 50 m², trīsistabu dzīvoklis ir 66-76 m², četru istabu dzīvoklis – 85-91 m². Virtuves šeit ir arī pieticīgas, tāpat kā griestu augstums – attiecīgi 7,5–9 m² un –2,7 m. Kopējā māju platība II-14  ne sliktāk, un dažos veidos pat labāk nekā “priekšgājēji”: vienistabas dzīvoklis ir 34 m², divistabu dzīvoklis ir 43-55 m², trīsistabu dzīvoklis 71 m² (virtuve ir no 7,5 līdz 8,5 m²).

Šajā klasē ietilpst arī sērija.   MG-1  – kompakts četru stāvu ķieģeļu māja, kvadrātveida šķērsgriezumā. Kopumā 1955. – 60. Gadā aptuveni 80 šādas mājas tika uzceltas dažādos Maskavas un reģiona rajonos. Vienistabas dzīvokļa kopējā platība ir 33-38 m², vienistabas dzīvoklis ir 56-59 m², trīsistabu dzīvoklis 77-79 m² (virtuve no 8 līdz 10,5 m²). Griestu augstums – 3 metri.

Mazstāvu mājokļi

Pārsvarā mazstāvu mājokļus pārstāv divstāvu ķieģelis, dažreiz – ne vairāk kā divu desmitu dzīvokļu māla bloki. Cilvēki tos sauca par “vācu”, jo bieži viņu ieslodzītos uzcēla vācieši – pēc kara un līdz pārejai uz bloku un paneļu konstrukciju 50. gadu beigās. Ārēji mazstāvu mājokļi nav ļoti izcili: fasādes tika apmestas un dekorētas ar vienkāršu apmetuma apdari. Šādās mājās bija vairāku nogāžu komplekss, cietkoksnes grīdas un nebija pagraba. Dažreiz viņiem nav pat visnepieciešamāko sakaru: ūdens un notekūdeņi. Tos var veikt arī divās versijās – ar centrālo apkuri un ar plīti, kad savienojums ar koģenerāciju bija neiespējams.

Mazstāvu mājokļi parasti tika uzbūvēti uz nomalēm un mazpilsētās – nevis pointwise, bet reizi ceturksnī, tāpat kā Hruščova panelis pēc tam, bet ne tādā mērogā. Un šāda veida māju kvalitāte bieži ir pat sliktāka par Hruščovu.

Alisa Orlova

Ilustrācijas: Anastasia Timofeeva

Dzīvokļi Staļina mājās ir plaši un ērti. Un mūsu laikā nekustamā īpašuma tirgū tie ir ļoti pieprasīti. Ir vairākas šādu ēku grupas, kur mājokļi var atšķirties pēc lieluma un dažiem citiem parametriem. Šajā rakstā mēs detalizēti runāsim par to, kāds ir staļistisko māju griestu augstums, cik daudz telpu var būt šādā dzīvoklī utt.

Nedaudz vēstures

Šādu struktūru veidošana sākās pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Tipiskas ēkas mūsu valstī sāka būvēt uzreiz pēc revolūcijas. Tomēr sākotnēji tās bija parastās kazarmas, kurām pilnībā nebija nekādas ērtības. Dzīvokļos pat nebija vannas. Šādi mājokļi tika būvēti visbiežāk no ķieģeļiem.

Nedaudz vēlāk, kad valsts pēc kara piedzīvoja vairāk vai mazāk, pilsētu elitārajās zonās sāka būvēt augstceltnes ar ērtu plānojumu, lielas vannas, dušu, virtuvi un vannas istabu. Šīs mājas mūsdienās sauc par “Staļina”. Parasti ārpus šādām ēkām apmetas, un iekšpusē ir liela zāle.

Vēlāk, piecdesmitajos gados, viņi sāka veidot staļinistiskas mājas, kurās dzīvokļiem bija nedaudz mazāka platība nekā iepriekš. Viņi parasti tika būvēti no ķieģeļiem. Tajā pašā laikā viņi sāka būvēt mājas uz cita projekta. Mūsdienās tās sauc par “Staļina tipa” ēkām. Izvietojums tajos nav tik ērts.

Un pēc kāda laika kopā ar šiem trim “Stalinok” veidiem sākās ceturtā viena paneļa mājas. Tās tika uzskatītas par eksperimentālām, un dzīvokļos tajās bija liels laukums un ļoti ērts plānojums.

Griestu augstums Staļina mājās: cik metri?

Šodien mājokļi šādās ēkās, tāpat kā pagājušā gadsimta sākumā, ir neparasti dārgi, populāri un pieder pie elites. Pati izteiksme “Staļina māja” ir pazīstama ne tikai vecākajai paaudzei, bet arī jauniešiem. Māju uzticamība, dzīvokļu ērtības, kā arī īpašais stila šarms un gars – tas piesaista potenciālos pircējus.

Staļina māju griestu augstums var atšķirties. Dažos gadījumos tas pat sasniedz 4,5 metrus. Tomēr nekad zem 3 m. Pēdējā iespēja – visbiežāk. Arī šādos dzīvokļos griesti ir 3,5 m augstumā.

Dzīvokļu raksturīgās iezīmes

Citas šo māju īpatnības ir:

• Kolonnu klātbūtne.
• Atsevišķas istabas. Vairumā gadījumu tie svārstās no 2 līdz 4. Vienvietīgas telpas ir ļoti reti.
• Liels laukums. Burtiski visi numuri šādos dzīvokļos, tostarp koridors, virtuve un vannas istaba, ir plaši. Pēdējais var būt gan atsevišķs, gan kombinēts.

Kādā zonā var būt dzīvokļi

Staļinistu mājās griestu augstums ir ievērojams, un, kā jau minēts, to dzīvokļiem var būt ļoti liela platība:

• Viena istaba – 32-50 m 2.
• Divistabu dzīvokļi – no 44 līdz 65 m 2.
• Trīsistabu dzīvokļi – no 60 līdz 80 m 2.
• Četras istabas – no 80 līdz 120 m 2.

Pašu ēku dizaina iezīmes

Tātad, kāda augstuma robeža staļinistiskajās mājās, mēs uzzinājām. Bet plašums nav viņu vienīgais tikums. Neatkarīgi no tā, kāda materiāla konstrukcija ir izgatavota, to biezums vienmēr ir ievērojams. Tas rada labu skaņas izolāciju un ērtu dzīvi ziemas laikā. Starpsienām un iekšējām sienām parasti ir arī ķieģeļi. Attiecībā uz grīdām lielākoties tie ir dzelzsbetons. Tomēr ir ēkas ar koka. Šajā gadījumā pilsoņiem ir jānoņem vecās plātnes un žurnāli un jāizgatavo

Durvju un logu atveres šādās ēkās ir arī daudz plašākas nekā Hruščova mājās. Tajā pašā laikā durvis nekad nav pārāk tuvu viena otrai. Stalīna laikmeta griesti bieži ir dekorēti ar ģipša līstēm.

Uz izkraušanas parasti ir 2-3 dzīvokļi. Tā kā visas staļinistisko ēku konstrukcijas ļoti cieši sakrīt, telpās nekad nav iegrimi. Stalīnam parasti ir sava katlu telpa.

Staļina celtnes ēkas izskatās masīvas un uzticamas. Gandrīz katram no tiem ir balustrāde. Dažreiz uz ārpuses ir pīlāri vai pat statujas. Dažas elites projektu mājas ir dekorētas ar smailiem turrets. Staļina māju jumta konstrukcija bieži tiek piestiprināta, tāpēc dzīvokļu īpašniekiem augšējos stāvos ir lieliska iespēja pievienot bēniņus. Šādās ēkās nav liftu un atteices.

Staļina debesskrāpji

Stalinistu griestu augstums, milzīgais dzīvokļu laukums, dažādu “veco” elementu klātbūtne šādu struktūru iekšpusē un ārpusē, var ne tikai iespaidot. Tomēr vēl lielākas agrīnās padomju laika ēkas ir daudzstāvu monumentālas debesskrāpji – viens no mūsu galvaspilsētas apskates objektiem. Tie tika uzcelti pagājušā gadsimta 50. gadu beigās. Maskavā ir septiņas šādas ievērojamas ēkas, lai gan sākotnēji plānots būvēt astoņus. Lielākā daļa augstceltņu ir izvietoti trīs grupās. To konstrukcija tika veikta pēc Staļina rīkojuma. Tātad viņu vārds. Visu šo ēku ieklāšana notika Maskavas 800. gadadienas svinēšanas dienā. Šie debesskrāpji ir īstie Staļina „augstumi” – piemineklis padomju pagātnei, kas, visticamāk, nekad neatgriezīsies.

Diemžēl viena no ēkām netika pabeigta. Patlaban pazīstamais viesnīcas “Krievija” tornis atrodas tās dibināšanas vietā. 2006. gadā Dom-Stroy izstrādāja un ieviesa modernu daudzstāvu projektu staļinisma ēku stilā. Tāpēc galvaspilsētā ir astoņas šādas ēkas.

Ēku atrašanās vieta un īpašības

• Viesnīca “Ukraina”. Šī ir otrā augstākā augstceltne Maskavā. Tās būvniecība tika pabeigta 1957. gadā. 2010. gadā tas tika atjaunots. Tās augstums ar smaili ir 206 m.
• Maskavas Valsts universitātes ēka. 1953. gadā celtā Staļina augstceltnes augstums ir 240 metri. Stāvu skaits ir 36. Tas ir augstākais daudzstāvu nams no visiem septiņiem. Sākotnēji bija paredzēts uz jumta uzstādīt Lomonosova statuju. Tomēr Staļins nolēma, ka, bez izņēmuma, tikai torņiem jābūt augstiem.
• Augsta celšanās uz Kotelnicheskaya krastmalu.
• Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas ēka. Raksturīga iezīme  Šī augstceltne ir uzstādīta uz galvenā torņa. Tas tika pabeigts 1953. gadā. Tās augstums ir 172 m ar smaili.
• Viesnīca “Leningradskaya”. Šīs ēkas augstums ir 117 m. Tas atrodas Komsomolskas laukumā, blakus trim dzelzceļa stacijām un gandrīz noteikti ir zināms visiem krievi.
• Ēka uz Red Gate laukuma. Šī māja ir 138 metru augstumā un 24 stāvos.
• Māja uz laukuma “Sacelšanās”. Šīs augstceltnes augstums ir 156 metri. Tā nav viesnīca vai valsts iestāde. Šeit dzīvo bagāti maskavieši. Kopumā ēkā ir 462 dzīvokļi.

Staļina debesskrāpji citās pilsētās un valstīs

Līdzīga atrakcija ir ne tikai Maskavā. Uzbūvēti šādi debesskrāpji:

• Latvijā. Tā ir lieliska Zinātņu akadēmijas ēka.
• In – zinātnes un kultūras pilī.
• Čeļabinska. Tā ir Valsts universitātes ēka.
• Kijevā. Viesnīca “Ukraina”.
• Prāgā. Viesnīca Crowne Plaza.
• Bukarestē – preses mājās.

Deviņdesmito gadu uztraukums

Mājokļu iegādes uzplaukums ēkās, kas celtas 30-50 gados, samazinājās par pagājušā gadsimta 90. gadiem. Daudzi pēkšņi auguši bagāti padomju pilsoņi, kuri bija noguruši no Hruščova māju sasmalcināšanas, protams, patika staļistisko māju griestu augstumam un plašai dzīvokļu platībai. Jauni krievu uzņēmēji sāka iegādāties līdzīgus mājokļus un rekonstruēt to. Tajā pašā laikā, pat nepieciešamība pēc pārcelšanās netika uzskatīta par šķērsli, dažreiz šāda mājokļa jaunie īpašnieki remontēja ne tikai to, bet visu ieeju kopumā.

Nedaudz vēlāk hype samazinājās. Maskavas elitārajos rajonos sāka būvēt jaunas mājas, arī ar ļoti ērtu izkārtojumu un lielu telpu platību. Tomēr līdz šim veco māju dzīvokļi, kas uzbūvēti 30-50 gadus, ir diezgan populāri un pieder pie elites.

Kas ir labāks – jauna ēka vai Stalinka?

Attiecībā uz izmaksām, dzīvokļi luksusa mājās 30-50 gadi un jauni gandrīz nekādi atšķiras. Protams, pēc mājas iegādes jaunā ēkā ir gandrīz nekāda vajadzība pēc papildu remonta. Vienīgais, kas, visticamāk, ir jādara, ir aizstāt santehniku. Darbuzņēmēji ļoti reti, pat luksusa mājās, nosaka kvalitāti. Bet Staļinā, ko parasti pārdod turīgiem iedzīvotājiem, ir maz ticams, ka viņiem būs jāaizstāj.

Atrašanās vietas un pagalma ērtības ziņā staļinistiskās mājas ir gandrīz tikpat labas kā jaunas ēkas. Tās parasti atrodas ļoti lielā attālumā viena no otras. Tāpēc nekas aizver sauli, kuras stari brīvi iekļūst dzīvojamā telpā. Paši pagalmi ir neparasti mājīgi un atšķirīgi. nestandarta izkārtojums. Teritorija ap šādu māju, kā parasti, ir labiekārtota, un tuvumā atrodas alejas, kurās var staigāt ar bērniem.

Funkcijas labiekārtojums Staļina dzīvokļi

Kāds augstums staļinistiskajās mājās (griestos) mēs uzzinājām. Vēsture ir vēsture, bet, ja vēlaties, šādā mājoklī var veikt modernu atjaunošanu. Sakarā ar lielo platību un augstajiem griestiem, Staļina dzīvokļi ir vienkārši plašākais dizaina mākslinieku idejas. Vajadzības gadījumā šādu dzīvokli var burtiski pārvērst par pasakainu pili.

Parasti jaunie staļinistisko dzīvokļu īpašnieki, lai pievienotu vēl vairāk vietas, tiek nojaukti vairākās starpsienās. Šādā veidā piecu istabu vai četru istabu dzīvokļus var pārvērst trīs vai divu guļamistabu dzīvokļos. Ļoti bieži šādos dzīvokļos tiek izmantoti interjera dimensijas elementi, piemēram, statujas, kolonnas un arkas. Ilgi koridori bieži tiek pārvērsti galerijās, un uz plašajiem telpu palodzes tiem ir reālas mini-siltumnīcas.

Tā kā atdalītā vannas istaba un vanna staļinistiskajās mājās parasti ir šauri, starp tiem visbiežāk tiek nojaukta. Tātad ir iekārtots modernais plašais numurs.

Dzīvokļu priekšrocības un trūkumi Staļina mājās

Apkoposim un redzēsim, kādi ir vienādi plusi un mīnusi dzīvokļi šādās mājās un vai tos iegādāties. Priekšrocības ietver galvenokārt:

• Augsts siltuma un skaņas izolācijas līmenis.
• Plānošanas racionalitāte un vieglums.
• Liela telpu platība.
• Vēl viena neapšaubāma priekšrocība ir staļļu namu griestu augstums.
• Katlu telpas klātbūtnes dēļ, pēc visu īrnieku pieprasījuma māju var atdalīt no mājokļu biroja.
• Konstrukcijas izturība. Šobrīd šīs mājas vēl nav izveidojušas trešo daļu no saviem resursiem.
• Prestižajā staļinistiskajā mājoklī nebūs viena desmitgade.

Protams, Staļina mājām ir daži trūkumi:

• Griesti, ja tie ir koka, ir pakļauti puves un ugunsbīstamībai.
• Lifta trūkums.
• Vecās alumīnija vadi, kas nav piemēroti mūsdienu spēcīgu sadzīves tehnikas savienošanai. Tas ir jāmaina uz vara. Un tas, protams, ir papildu izmaksas.

Tātad, mēs esam sapratuši, kāds ir griestu augstums Staļina mājās. 3-4,5 metri, protams, nav pils, bet jau kaut kas. Komforts un komforts – tas ir veids, kā raksturot mājokli šajās uzticamajās ēkās, kas sākas – pagājušā gadsimta vidū. Mūsu laikos, neskatoties uz ēku izrakstīšanu, staļinistiskās mājas joprojām tiek uzskatītas par elitāriem. Un tie paliks tik ilgi.

20. gadsimta 30. – 50. Gados celtās ēkas parasti tiek minētas staļinistiskā perioda mājās (vai “staļinismajā”). Neatkarīgi no būvniecības laika visas staļinistiskās mājas var iedalīt divos veidos pēc dizaina un izkārtojuma.
Pirmais veids ir nomenklatūras mājoklis, kas paredzēts partiju un ekonomikas līderiem un viņu ģimenēm. Nomenklatūras mājas atrodas gar centrālajiem ceļiem un laukumiem.

Pirmais “Staļina” ekskluzīvs un dekorēts ar kolonnām, arkas un apmetumu. Tie tika būvēti no sarkaniem, baltiem ķieģeļiem vai māla blokiem, dzelzsbetona vai kombinētajām grīdām. Staļina laikmeta arhitekti nespēja ietaupīt dzīvokļu un verandu telpu. Uz grīdas parasti ir tikai 2-4 dzīvokļi. Pārliecinieties, ka jums ir lifti, bieži virtuvē ir individuāls atkritumu savācējs. Daudzos dzīvokļos bija biroji un bērnudārzi, bibliotēkas un telpas darbiniekiem. Dzīvokļos tradicionāli ir augstie griesti (vairāk nekā trīs metri), lielas virtuves, atsevišķas vannas istabas, istabas no 15 līdz 25 kvadrātmetriem un dažās vietās pat līdz 30 kvadrātmetriem. m

Maskavā tie ietver augstceltnes Kotelnicheskaya krastmalā un Barrikadnaja, kā arī klusā centra pagalmos un Ļeņingradas, Kutuzovska un Leninskas rajonu rajonos.

Slavenā māja krastmalā (valdības nams). Ēku komplekss Bersenevskajas krastmalā Maskavas upē Bolotnijas salā, Serafimoviča ielā 2, ēka (Bersenevskaya krastmala, 20):

Piemēram, tagad tas izskatās šādi:

Sanktpēterburgā lielākā daļa nomenklatūras “Stalinok” atrodas netālu no Smolny, gar Maskavas prospektu, Viborgska un Kirovskas rajonos, uz Svetlanovska laukuma.

Otrs veids ietver parastās staļinistiskās mājas, kas tika uzbūvētas galvenokārt strādniekiem, bieži vien komunālo norēķinu vajadzībām. Galvenokārt šīs mājas atrodas ceturtdaļu dziļumā. Šādu ēku arhitektūra ir utilitāra, bez rotājumiem, ārējām sienām tiek izmantots apmetums ar silikātu. Griesti galvenokārt ir koka, bet ir arī metāla ar koka uzpildi un dzelzsbetonu. Darba ņēmējiem nav atkritumu tvertnes vai lifta. Parastajās mājās ir gan trīs, gan četru istabu dzīvokļi, kas ir klasiski šim laikam, un pēckara “koridors” – sākotnēji kopmītnes. Dzīvokļu platība ir daudz mazāka nekā nomenklatūras ēkās. Šādās mājās bieži vien nebija paredzēti papildu objekti, bet 1970. gados daudzi bija aprīkoti ar tālvadības liftiem, vannas istabās vai vannas istabās. Sanktpēterburgā lielākā daļa parasto “Stalinok” atrodas Vasiljevskas salā, Kirovska rajonā, netālu no Frunzes ielas, Y. Gagarina avēnijas, Altaiskajas ielas, Avtovo metro stacijas.

Pozdnestalinsky mājas – virkne ķieģeļu un bloku māju, kas celta 1950. gados. Galvenā dizaina prasība bija iespēja komunālo norēķinu veikšanai, tāpēc staļinistiskā sērija nodrošināja augstus griestus, plašas izolētas istabas, lieli gaiteņi  un salīdzinoši lielas virtuves. Līdz ar to, kā arī tās atrašanās prestižajos Maskavas rajonos, staļinistiskās mājas joprojām ir populāras sekundārajā mājokļu tirgū. Šādas mājas tika uzceltas līdz 1961. gadam.

Šeit ir dažas slavenās Staļina sērijas mājas:

Maskavas sērija “Stalinok”:

Sanktpēterburgas “Stalinki”

Un virkne izkārtojumu Staļina sērijas mājās:

Staļina dzīvojamo ēku sērija 1-255
1 istaba

2 guļamistabas

3 guļamistabas

Sērija 1-411

Viena istaba

2 guļamistabas

3 guļamistabas

Staļina dzīvojamo māju plānošana 1-433

Viena istaba

2 guļamistabas

3 guļamistabas

Kad runa ir par sekundāro nekustamo īpašumu, vienmēr rodas jautājums: kāda veida māja ir priekšroka? Ir skaidrs, ka jaunā ēka ir zināma labāks dzīvoklis  vecajā ēkā. Šeit un mūsdienīgs izkārtojumsun jaunus sakarus, kā arī augstāku siltuma un skaņas izolāciju. Bet aplūkosim tuvāk Stalinoka priekšrocības un mīnusus.

Stalinoka priekšrocības

Tiek uzskatīts, ka pēc Otrā pasaules kara celtās mājas, kuras parasti sauc par “Staļinu”, daudzus gadus uzskatīja par paraugu un kvalitātes kritēriju. Tie tika uzcelti no 1946. līdz 1955. gadam, bet pēc tam šīs ēkas piederēja elites mājokļu kategorijai. Kad sākās “Hruščova” un “Brežņevokas” laikmets, kas apšaubīja tās īpašības, pieprasījums pēc “Staļina” bija ļoti liels. Visas šīs dzīvokļu mājas priekšrocības var iedalīt trīs lielos blokos.

1. Plānošanas priekšrocības

Tajā laikā arhitekti parasti neglabāja dzīvokļu un ieeju platību. Tad tas šķita acīmredzams, bet vēlāk mājīgi dzīvokļi  Staļina mājās, pateicoties plašajiem numuriem un augstajiem griestiem, sāka saistīt elites mājokļus. Parasti “Stalina” griestu augstums – no 3,2 līdz 4 metriem un virtuves zona – ne mazāk kā 12 kvadrātmetri. m Dzīvojamās istabas  arī ļoti plašs, dzīvokļos ir plaši koridori un iespaidīgas noliktavas. Dažām mājām tika plānotas papildu telpas darbiniekiem, ko var izmantot, piemēram, kā ģērbtuves.

Kas attiecas uz ieejām, tās raksturo augsta ceremonija. Vēl viena svarīga Staļina māju iezīme ir neliels dzīvokļu skaits izkraušanas vietā, visbiežāk divas, retāk trīs. Izskats  mājas ir arī diezgan pievilcīgas, īpaši, salīdzinot ar tipiskiem masveida būvniecības piemēriem kopš Hruščova vai Brežņeva laika. Daudzām mājām, ekskluzīvas arhitektūras risinājumi, kas bija raksturīgi Empire stila kolonnām, arkām, apmetumam uc

2. Augstas kvalitātes celtniecība

Staļina mājas izceļas ar rūpīgu būvniecības tehnoloģiju ievērošanu. Jo īpaši tas attiecas uz ārējo un gultņu iekšējās sienas. Šajās dienās sienām bija četru ķieģeļu biezums, pateicoties tam, dzīvokļi ir silti pat ziemā. Turklāt tas nodrošina labu skaņas izolāciju.

3. Ērta atrašanās vieta

Elites mājokļu attīstība Staļina laikmetā galvenokārt notika pilsētu centrālajos rajonos, tāpēc dzīvokļu īpašnieki dzīvo šajās mājās tuvu apskates vietām, galvenajām administratīvajām iestādēm utt. Jūs varat organizēt autostāvvietu, nelielu publisko dārzu vai rotaļu laukumu.

“Stalinok” trūkumi

Realtors saka, ka pieprasījums pēc “Staļina” ir stabils daudzus gadus. Tomēr šāda veida mājokļiem ir trūkumi.

1. Novecojušas inženierkomunikācijas

Atceramies, ka klasiskie “stalinki” tika uzcelti 1946. – 1955. Gadā, turklāt ir arī zināms daudzums mājokļu, kas raksturīgi 1930. gados. Pēdējā laikā inženierkomunikācijas ir nolietojušās.

Elektroinstalācija “Staļina” nav paredzēta elektrisko ierīču pārpilnībai, ko izmanto mūsdienu ģimene. Daži cilvēki mēģina atrisināt šo problēmu, pilnībā nomainot dzīvokļa vadu, bet ir iespējams, ka viņi nepaliks dzīvokļa elektrotīkls.

Vēl viena problēma ir vecā izolācija, tā sauktie “jostas roze”, kas ir daļa no interjera starpsienu dizaina. Tas var būt nepatīkamas smaržas avots, ir gadījumi, kad šī izolācija iedzīvotājiem izraisīja alerģisku reakciju.

Arī ūdensapgāde “Stalinok” bieži vien ir daudz vēlama. Ūdens tiek piegādāts no apakšas uz augšu, un vakarā, kad cilvēki dzīvokļos vienlaicīgi atver krānus, augšējos stāvos ir slikts spiediens. Šī problēma ir arī atrisināta – pietiek ar speciālu sūknēšanas ūdens cauruļvadu uzstādīšanu, bet jums ir tērēt naudu uz caurulēm un to uzstādīšanu.

2. Lifta un izpletnes trūkums

Atkritumu līnija un lifts nav pilnībā “Staļina”. Protams, galvaspilsētas daudzstāvu staļinistiskajās mājās parasti ir viens un otrs (un dažreiz ir iespēja tieši nokļūt atkritumos tieši no virtuves). Bet piecstāvu “Staļina” šādās ērtībām ne vienmēr tiek atrastas.

3. Sociālās neviendabības problēma

Visbiežāk mājās ar dārgiem dzīvokļiem no sabiedrības viedokļa dzīvo vairāk vai mazāk viendabīgi. Tomēr “Staļins” parādās paradoksāli, no pirmā acu uzmetiena, situācija: dzīvokļi tajos ir dārgi, bet bieži vien ne turīgākie cilvēki dzīvo tajos. Kopumā samērā izplatīta situācija visās vecajās mājās, kur īrnieki mainās laika gaitā.

Protams, kad runa ir par nekustamo īpašumu, katrs gadījums ir jāizskata atsevišķi. Statistika liecina, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc “Staļina” ir nedaudz samazinājies, un jaunas mājas ir populārākas.

Pērkot vai iznomājot māju, mājokļa tipam ir nozīmīga loma: dažādām māju sērijām ir savas īpašības, izkārtojumi un ekspluatācijas apstākļi. Ja jums patika dzīvoklis no cienījama vecuma dzīvojamā fonda, šajā rakstā jūs atradīsiet daudz noderīgu lietu.

Vecais pamats

Tās ir ēkas, kas saglabātas xIX gadsimtā un uzcelta līdz 1940. gadiem. To sienas parasti ir ķieģeļu vai koka, koka grīdas un iekšējās struktūras. Taču varētu veikt arī modernizāciju (grīdu nomaiņa ar metāla).

Galvenās priekšrocības ir: atrašanās vieta ir tuvu pilsētas centram, biezām ārējām sienām un oriģināliem izkārtojumiem: šādās mājās parasti ir daudz mazu telpu, garu koridoru, un virtuve bieži ir pieņemama un bez logiem. Šāda veida elegantu kāpņu elitārajās mājās ar spirālveida kāpnēm.

Ir daudzi mīnusi, un lielākā daļa no tiem ir saistīti ar ēku vecumu: nodilušie sakari, nepieciešamība pēc biežiem un sarežģītiem remontdarbiem. Bieži vien šādās mājās ir apgrūtinoša vai pat neiespējama saņemt atļauju pārbūvei. Vecā fonda mājas ir jāizvēlas ļoti uzmanīgi: rūpīgi pārbaudiet māju no pagraba līdz jumtam, nokļūstiet dokumentācijā, salīdziniet dzīvokļa attēlu ar plānu ar realitāti. Nu, ja māja tika atjaunota un nesen veikta aptauja. “Vecais fonds” var izmaksāt nevajadzīgi dārgu atrašanās vietas dēļ.

Staļins

Staļinistiskās mājas sauc par ķieģeļu vai keramikas bloku ēkām 30 gadu vidū – 60. gadu sākumā. Ir daudz „Stalinos” variantu – tos nevar saukt par tipiskiem. Partijas darbiniekiem celtās mājas izskatās ļoti reprezentatīvas, tām ir plašas kāpnes, ērti izkārtojumi ar izolētām lielām telpām un, vissvarīgāk, plaša 7-14 m² liela virtuve. To troksnis un siltumizolācija bieži pārsniedz jauno ēku kvalitāti.

Staļina klases zemākā klase, strādniekiem, bieži tiek izmantoti kā komunālie dzīvokļi: šeit ir garie koridori, nelielas istabasvirtuve no 4,5 m².

Visu tērauda rūpnīcu kopīgās priekšrocības: konstrukcijas izturība, augstie griesti no 2,9 m, labs izkārtojums. Monētas otrā puse: nodilušie sakari ir visu veco māju postījums. Tomēr, ja rekonstrukcija tika veikta ar sakaru nomaiņu, māja kalpos ilgu laiku, un dzīvokļa iegāde tajā būs labs ieguldījums.

Hruščovka

Tas ir pirmais mājokļu masas veidošanas perioda veids 1956 – 1985 „Kaut arī tas ir mazs, bet pats” – šis mājoklis kļuva par pirmo ligzdu daudziem, kuri ir noguruši dzīvot ikviena sabiedriskā dzīvokļa priekšā. Pirmkārt, Hruščovs bija ķieģelis un vēlāk – panelis. Tie ir līdzīgi pēc izskata un tiem ir 5 stāvi (retāk 4).

Dzīvokļi ķieģeļu Hruščova platība ir 22m² , virtuve reti ir lielāka par 4,5m ² un apvienotā vannas istaba. Numuri 6–9m², ir vienādi numuri 4m² bez logiem. Šie nenosakāmi izmēri, zemie griesti līdz 2,6 metriem un slikta skaņas izolācija šobrīd ir vienīgā priekšrocība – zemas izmaksas. Šīs mājas tika izstrādātas 25 gadu darba dienai, taču tās joprojām darbojas, tāpēc pat ar ļoti ierobežotu budžetu ir labāk izrakt kaut ko drošāku. Vismaz ir vērts rūpīgi pārbaudīt māju gan iekšpusē, gan ārpusē, lai novērtētu tās spēku un komunikāciju kvalitāti.

Brezhnevka – paneļu mājas no betona un papīra māla no 1960. līdz 1990. gadam. Tā ir uzlabota versija. panelis Hruščovs  ar palielinātu grīdu skaitu (9 vai 16 stāvi), lai gan ir piecstāvu brezhnevki, kas izskatās ļoti līdzīgi Hruščovam. Šajās mājās sāka darboties lifti un atkritumu līnijas, dzīvokļu platība un griestu augstums tika palielināts līdz 2,70 m. m², atsevišķa vannas istaba.Brežņeva sienas ir kvalitatīvākas, bet šāda veida māju variācijas ir ļoti mazas – viesnīcas: šādu māju sienas neatšķiras no paneļiem Hruščova mājām.

Brezhnevka ir labāka par Hruščova namiem, un tā ir lēta, tāpat kā visas vecās paneļu mājas, taču labāk vēl joprojām dod priekšroku ķieģeļu ēkām vai pievērst uzmanību modernākiem mājokļiem. Starp citu, mēs par to pastāstīsim šā panta otrajā daļā.

Fotogrāfijas: bn.ruzastalina.org, pereplanirovkamos.ru, kraskompas.ru, garantplus48.ru, xruschevka.ru

labrys.ru