Nekustamais īpašums dzīvokļa īpašumos tiek sadalīts saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto kārtību. Saskaņā ar šī likuma 3. panta pirmo daļu Valsts zemes dienests dzīvokļa īpašumā iekļauj Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu dzīvojamo vai nedzīvojamo telpu grupu. Atkarībā no tā, kāds lietošanas veids Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts pagrabam (koplietošanas vai dzīvojamo/nedzīvojamo), tas attiecīgi ietilpst dzīvokļa īpašuma kopīpašumā esošajā daļā (pagrabs kā koplietošanas telpu grupa) vai tiek reģistrēts kā atsevišķs dzīvokļa īpašums (dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa).

Abos gadījumos Dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu Valsts zemes dienests aprēķinās un reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši šajā sistēmā reģistrētajiem būves datiem.

Jautājumā par tiesībām rīkoties ar atsevišķu dzīvokļa īpašumu paskaidrojam, ka dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz savu dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, arī tiesības valdīt īpašumu, iegūt no tā labumu, atsavināt, ieķīlāt u. tml.

Savukārt uz kopīpašumā esošo mājas daļu būs attiecināms Civillikuma 1067.–1072. pants, kas nosaka kopīpašuma aprobežojumus, piemēram, pārbūvei būs nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Ja par kopīpašuma lietošanas kārtību tiks noslēgts līgums, to būs iespējams reģistrēt zemesgrāmatā.

Pamats: Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta otrā daļa, 9. pants; Zemesgrāmatu likuma 44. pants.